Kārlis Pamše—mākslas daudzveidis
Kārlis Pamše — aktieris, režisors, pedagogs, rakstnieks, tā lielās līnijās varētu raksturot šo mākslinieku, kura mūžs iesniedzas 94.gadskārtā un kuram šogad Spēlmaņu naktī pasniegs balvu par mūža ieguldījumu, ko viņš godam pelnījis, darbodamies dažādās mākslas jomās.
Jādomā, ka teātra ’’ģifts’’ jau bija manī iesūkusies no redzētajām izrādēm, no skolas sarīkojumiem , kur pats biju smiņķa smaku paostījis, bet nu Lielais Treicis man nopietni lika padomāt: ja jau viņa Pēteris astoņu zirgu zemi, kviešus un bekonus ir ar mieru mainīt pret to, kas saucas Teātris…” Pēc šīs nopietnās domāšanas Kārlis Pamše devās uz Rīgu apgūt pirmās iemaņas teātra mākslā, iestājās Zeltmata kursos, bet pēc to slēgšanas turpināja mācīties Teātra skolā pie Jāņa Zariņa. Vēl mācījās pie Viļa Lapenieka, Rūdolfa Baltaisvilka, Jurija Jurovska studijā, bet mācības beidza Drāmas teātra studijā, un teātrī arī palika. Par iespēju strādāt šajā teātrī Kārlis Pamše ir teicis: ’’Man sapnis pārauga visus cerību dzietus: es biju lielu radošu personību draudzē.’’ Šajā teātrī nostrādāja vairāk kā divdesmit gadus, no 1944. līdz 1965.gadam,sākumā kā aktieris, bet no 1953. gada kā režisors. Mākslinieku vilināja režija, un turpmākais radošais darbs tika veltīts šai jomai. Tas māksliniekam bija nozīmīgs radošais periods. Par savām veiksmēm Drāmas teātrī Kārlis Pamše uzskata A.Kasonas ‘’Trešo vārdu’’(1956.),kas iekaroja skatītāju mīlestību, ’’Amerikāņu traģēdiju’’ un A.Čehova ’’Ķaiju’’. Pēdējā deva morālu gandarījumu, jo ar šīs izrādes fragmentiem teātris piedalījās Čehova simtgades svinībās Maskavā Kremļa teātrī. Nākamais nozīmīgākais Kārļa Pamšes radošais posms saistīts ar Rīgas Operetes teātri, kurā viņš sāka strādāt no 1966.gada kā režisors, bet no 1978. līdz 1989. gadam kā galvenais režisors. Operetes teātrī K.Pamše debitēja ar K.Portera muzikālo komēdiju ’’Skūpsti mani, Ket!’’ 1967.gadā. Iestudētas gan klasiskās operetes, gan oriģināldarbi. Sadarbībā ar G.Ordelovski radījis mūziklu ’’Peldētāja Zuzanna’’ pēc A.Upīša darba (1968.). Lielu gandarījumu māksliniekam deva R.Paula mūzikla ’’Māsa Kerija’’ iestudējums latviešu un krievu trupā, kuru pēc T.Dreizera romāna motīviem pats arī dramatizēja. Spožus panākumus šis iestudējums guva ne tikai Latvijā, bet arī Maskavā, Ļeņingradā un citur. Kā režisors darbojies arī Radioteātrī, rakstījis raidlugas, scenārijus radioraidījumiem. Mākslinieks Kārlis Pamše ir pazīstams arī kā aizrautīgs stāstnieks ,kura priekšnesumā netrūkst fantāzijas, humora ,asprātības. Viņa talants izpaužas arī rakstniecībā. Pirmā dzejoļa publikācija parādījusies jau 1935.gadā.Vēlāk publicēti raksti par teātri, kam seko grāmatas par aktieriem: ‘’Nemierā ar sevi’’ par aktrisi Ludmilu Špīlbergu (1966.), par Antu Klinti ’’Tā nebija lietaina diena’’(1974.), atmiņu krājums ‘’Paliksim kopā’’(kopā ar A.Torgāni,1994.),stāsti par skatuves māksliniekiem Ā.Alunānu, D. Akmentiņu, A.Mierlauku u.c. (1989.).Sastādīti atmiņu krājumi par A. Amtmani-Briedīti (1971), J.Zāberu (kopā ar S.Vēriņu,1980.). Atmiņas ”Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos’’(1999),’’Es zagu’’(2004). Uzskaitījumu varētu turpināt, bet jāmin vēl kāda joma, kurā mākslinieks ir darbojies. Paralēli darbam teātros Kārlis Pamše strādājis par aktiermākslas pedagogu Teātra fakultātē. Šo īso ekskursu Kārļa Pamšes daudzveidīgajā radošajā dzīvē gribas beigt ar vēlējumu: dzīvot ar māksliniekam piemītošo optimismu līdz simtgadei un vēl!(Margita Mantiņa, Teātra vēsturniece)
Pasaulē, Latvijā, Vecāķos ir tāda SIENA, uz kuras var atrast vairāku simtu mūsu kultūras cilvēku parakstus un vēlējumus, kas uzdzirkstījuši bohēmu, diskusiju, sāpju un prieka brīžos. Tos tās īpašnieks, režisors un teātra stāstnieks Kārlis Pamše sauc par saviem kopotiem rakstiem, kas līdzīgi teātra mākslas atmiņai ierakstīti smiltīs. Tos vērts redzēt un publicēt, bet fonā jāskan leģendām , ko tik labi prot stāstī tikai Kārlis Pamše!!!
(Mārīte Balode, teātra žurnāliste)
“ES AIZGĀJU PASAULĒ AR VIJOLI PADUSĒ.
ES GRIBĒJU SPĒLĒT UN SPĒLĒT….MAN IETEICA PAKLUSĒT. BET ES AIZGĀJU AR VIJOLI PADUSĒ!”
Tā Kārlis Pamše teica TV raidījumā teātra žurnālistei Mārītei Balodei.
“Spēlmaņu nakts” norisi finansē:
Atbalsta:
