Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs
„Ģirts Jakovļevs ir kā brīnumsvecīte. Aktiera viegli ierosināmais temperaments un eksplozīvais artistiskums izpaužas visplašākajā amplitūdā – no straujas vīrišķības un romantiskas aizrautības līdz komiskai karikatūrai. Uldis (Raiņa Pūt, vējiņi!), Lorencačo (Alfrēda de Misē Lorencačo) un Jagailis (Pētera Pētersona Meteors) ir lomas, kuras, domājot par Ģirta Jakovļeva talanta šķautnēm, nāk prātā pirmās.
Ulda Dumpja atveidotajiem tēliem allaž piemīt personības spēks un viengabalainība. Nereti arī kāds dziļi aiz dvēseles oderes glabāts noslēpums, ko sev līdzi nes gan zudušās paaudzes vilšanās apzīmogotais Bekmanis (Volfganga Borherta Tur laukā, aiz durvīm), gan tālredzīgais Kangars (Raiņa Uguns un nakts), gan dzīves mākslinieks Lilioms (Ferenca Molnāra Lilioms). Un, protams, neatvairāmi pievilcīga ir Ulda Dumpja humora izjūta, bez kuras nebūtu varējis tapt ne aizdomu māktais Ābrams (Blaumaņa Skroderdienas Silmačos), ne kareivīgais kolhoza priekšsēdētājs Broņislavs Timrāns (Paula Putniņa Ar būdu uz baznīcu)”, tā abus māksliniekus raksturo Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare.
„Zvaigznes”, „latviešu teātra dzīvās leģendas”, „Nacionālā teātra atlanti” – tādi un līdzīgi epiteti te būtu īsti vietā, bet…. laikam tomēr – nē! Zinot Ģirta un Ulža visai skeptisko un ironisko attieksmi pret sev veltītiem patētiskiem cildinājumiem, teikšu tikai – viņi ir AKTIERI! Aktieri ar vislielāko A, kāds vien iespējams. Viņus abus vieno spožs talants, izcilas darba spējas un kalpošana savam teātrim daudzu gadu garumā.
Kas viņus šķir? Dažādā humora izjūta. Uldim tā ir siltāka, omulīgāka, Ģirtam – spicāka, šerpāka.
Kas viņiem pieder? Nedalīta kolēģu un skatītāju CIEŅA un MĪLESTĪBA.
P.S. Ģirt un Uldi! Droši vien pēc godam nopelnītās balvas un stāvovāciju pieņemšanas, jūs abi vēl kādu brīdi kavēsieties pie glāzes spirdzinoša dzēriena. Var būt tiks arī dziedāts, un ja tā, uzraujiet savu leģendāro duetu no tik pat leģendārās Alfreda Jaunušana izrādes Kavalieru viltība.
Šodien te, rītu tur,
Pieder mums pasaule.
Pieder viss un nekas –
Jauki tas!
Jampidl, jampidl, pidl, vau, vau!
Jampidl, pidl, vau, vau!
Uzreiz paliks vieglāk!” (režisors Edmunds Freibergs).